Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Kvalitatīvi sakari - norma vai deficīts?

   

Autors

 

SPRK Telekomunikāciju un pasta departamenta eksperti jau trešo gadu pārbauda elektronsakaru tīklu kvalitāti uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū. Nesen apkopoti pērnā gada rezultāti, kurus SP lūdza komentēt Kvalitātes nodaļas ekspertu Elmāru LIPENBERGU.

 

Pienākusi jauno operatoru rinda

Beidzot pienācis brīdis, kad regulatora mājaslapā publiski pieejama informācija arī par jauno operatoru pakalpojumu kvalitāti 2003. gadā. Tiesa, atšķirībā no Lattelekom, kuram regulators nosaka prasības, kas būtu jāievēro, jaunajiem operatoriem tās nevar noteikt, jo Elektronsakaru likums (un arī regulatora jaunie noteikumi) to neparedz. Regulators nosaka vienīgi kritērijus, kā tas jādara. Tāpēc operatori paši nosaka mērķus, ko viņi vēlas sasniegt, paši mēra kvalitāti un katru ceturksni sniedz pārskatu regulatoram par to, kā šie mērķi izpildīti. Pavisam mērījumus iesnieguši ap 30 jauno balss telefonijas operatoru.

Jācer, ka tas tiek darīts pietiekami godprātīgi, lai gan, kā atzina Elmārs Lipenbergs, bieži vien redzams, ka rezultāti ir nekorekti. Šķiet, ka pārskats uzrakstīts, nezinot, kā tas jādara, jo mērījumi bieži vien cits ar citu nesakrīt. Lai kļūdu būtu pēc iespējas mazāk, regulators organizēja izglītojošu semināru, bet operatoru atsaucība nebija īpaši liela. Rezultāts - nepārliecinoši pārskati, lai gan tas, protams, nav attiecināms uz visiem jaunajiem operatoriem, starp kuriem ir arī visai nopietni tirgus dalībnieki.

 

Lattelekom tīkla kvalitāte - stabila

Kā jau allaž, arī šoreiz vislielākā uzmanība pievērsta vislielākajam fiksētā tīkla operatoram Lattelekom, jo tam pieder 98,48 procenti tālruņa abonentu līniju no kopējā Latvijas tirgus apjoma (Latvijas dzelzceļam - 1,2 %, pārējiem - 0,35 %). Tāpēc arī nav nekāds brīnums, ka ne visi klienti ir apmierināti ar pakalpojumiem. Tomēr tieši par kvalitāti pērn regulators saņēmis 11 pretenzijas no Lattelekom klientiem. Tiesa, varbūt    bojājumu pieteikumu ir vairāk, bet, ja tie tiek ātri novērsti, klientiem nav pamata sūtīt  pretenzijas.

SP rīcībā gan nav datu, vai pērn ir bijušas pretenzijas no Lattelekom Preiļu rajona abonentiem, bet regulatora ekspertu izdarītie kvalitātes mērījumi liecina, ka tur bijuši 13,2 procenti nesekmīgo savienojumu (no kopējā pārbaudes savienojumu skaita rajonā). Tas šķiet samērā negaidīti, jo 2002. gadā tur nesekmīgo savienojumu koeficients bija tikai 3,8 procenti. Kā tas izskaidrojams? Elmārs Lipenbergs atzīst, ka daļēji to varētu izskaidrot ar šīs pārbaudes gadījuma raksturu (pārbaudāmās līnijas un arī kontroles savienojuma laiks tiek izvēlēts pēc nejaušības principa). Kopumā šis mērījums parāda, ka rajonā var būt pietiekami daudz sliktu līniju, tāpēc arī ir lielāka iespēja tām uzdurties. Turklāt tas skaidri liecina arī par visai lielo analogo līniju īpatsvaru. Samērā liels nesekmīgo savienojumu skaits ir arī Madonas (7,78 %), Ludzas (5,0 %) un Valkas (5,0 %) rajonā.

Lūk, Lattelekom Regulēšanas lietu attīstības direktora Aivara Kreiļa komentārs: - 2003. gadā uzņēmums pabeidza ciparu tīkla modernizāciju visos Latvijas rajonu centros. Lielu slodzi (iespaidu uz rezultātu) pēc pārbaudes metodikas, dod tieši rajona centra komutācijas iekārtu stāvoklis. Dažādos rezultātus rajonos vērtējam līdzīgi kā  pacienta veselības stāvokli operācijas laikā, to skaitā arī Preiļu, Madonas, Ludzas un Valkas rajonos, kur pārbaudes tika veiktas tīkla rekonstrukcijas laikā īsi pirms abonentu līniju pārslēgšanas.

Toties Tukuma rajonā, kur pērn bija viskritiskākie kvalitātes mērījumi, situācija ir krietni uzlabojusies. Pērn nesekmīgo savienojumu koeficients bija vairāk nekā 10, bet šogad - tikai 2,25 procenti. Arī tur 2002. gadā mērījumi tika veikti īsi pirms pārslēgšanas, kas notika 2002. gada decembrī.

Skaidrības labad jāpiebilst, ka regulators noteicis nesekmīgo savienojumu koeficienta pieļaujamo normu katrai sarunu grupai abos tīklos. Piemēram, vietējiem savienojumiem analogajā tīklā tā ir līdz 4,5 procentiem, bet vietējiem savienojumiem ciparu tīklā - līdz 1,1 procentam.

Visprecīzāk par tīkla kvalitāti liecina nevis nesekmīgo savienojumu koeficienti kādā rajonā, kur ticamības pakāpe nav pietiekami augsta, jo ir samērā maz mērījumu, bet visā tīklā kopumā. Šie dati apliecina, ka Lattelekom tīkla kvalitāte ir laba un stabila. Nemainīgi laba sakaru kvalitāte ir Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā, jo šis reģions ir pilnībā ciparizēts. Arī citos rajonos (izņemot četrus minētos) nesekmīgo savienojumu koeficients atbilst normai.

Otrs kvalitātes rādītājs - runas pārraides kvalitāte - Lattelekom tīklā ir krietni vien stabilāks. Tur pēdējos gados notikušas pavisam nelielas svārstības, un vidējais rādītājs četru baļļu sistēmā (t. i., jo augstāk, jo labāk) pērn bija 3,50. Ja analogais tīkls ir pietiekami labi uzturēts un ir atjaunotas savienojuma līnijas, kvalitāte var būt gandrīz tāda pati kā ciparu tīklā. Kā apliecina Elmārs Lipenbergs, vāja runas kvalitāte (tik augsts trokšņa līmenis, ka var saprast tikai dažus vārdus) nav konstatēta. Biežāk analogajā tīklā ir apmierinoša kvalitāte - kad daži vārdi nav saklausāmi. Ciparu tīkla kvalitāti parasti vērtē kā labu, teicama tā ir retāk, jo ir saklausāms trokšņu fons.

 

Mobilo sakaru un starpsavienojumu kvalitāte

Mobilo sakaru tirgus daļā atšķirības salīdzinājumā ar 2002. gada mērījumiem ir ļoti minimālas, un kopumā mobilo tīklu kvalitāte ir laba. Piemēram, LMT 2002. gadā nesekmīgo savienojumu koeficients bija 0,67 procenti, bet 2003. - 0,8. Tele 2 šie rādītāji ir 0,8 un 1,2.

Starpsavienojumu kvalitāti pārbauda dažādās kombinācijās starp Lattelekom, LMT un Tele 2. Šogad mērījumi notiek pēc jauna principa: regulatora eksperti vērtē ne tikai starpsavienojumu kvalitāti starp būtiskās ietekmes operatoru tīkliem, bet arī jauno  operatoru tīklus, kuriem ir starpsavienojumi ar būtiskās ietekmes operatoriem.

Vairāk par šiem un citiem kvalitātes mērījumiem iespējams uzzināt regulatora mājaslapā www.sprk.gov.lv, kur sagatavota ļoti plaša un izsmeļoša informācija visiem tiem, kuri vēlas kļūt par sabiedriskajiem kvalitātes ekspertiem.

 

Daina DAMBERGA

 

 

 

 

 

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001