Kvalitatīvi sakari - norma vai deficīts?
Autors
SPRK Telekomunikāciju un
pasta departamenta eksperti jau trešo gadu pārbauda elektronsakaru
tīklu kvalitāti uzņēmumiem ar būtisku ietekmi
tirgū. Nesen apkopoti pērnā gada rezultāti, kurus SP lūdza
komentēt Kvalitātes nodaļas ekspertu Elmāru LIPENBERGU.
Pienākusi jauno operatoru
rinda
Beidzot pienācis brīdis,
kad regulatora mājaslapā publiski pieejama informācija arī
par jauno operatoru pakalpojumu kvalitāti 2003. gadā. Tiesa,
atšķirībā no Lattelekom, kuram regulators
nosaka prasības, kas būtu jāievēro, jaunajiem operatoriem
tās nevar noteikt, jo Elektronsakaru likums (un arī regulatora jaunie
noteikumi) to neparedz. Regulators nosaka vienīgi kritērijus, kā
tas jādara. Tāpēc operatori paši nosaka mērķus,
ko viņi vēlas sasniegt, paši mēra kvalitāti un katru
ceturksni sniedz pārskatu regulatoram par to, kā šie
mērķi izpildīti. Pavisam mērījumus iesnieguši ap
30 jauno balss telefonijas operatoru.
Jācer, ka tas tiek
darīts pietiekami godprātīgi, lai gan, kā atzina
Elmārs Lipenbergs, bieži vien redzams, ka rezultāti ir
nekorekti. Šķiet, ka pārskats uzrakstīts, nezinot, kā
tas jādara, jo mērījumi bieži vien cits ar citu
nesakrīt. Lai kļūdu būtu pēc iespējas mazāk,
regulators organizēja izglītojošu semināru, bet operatoru
atsaucība nebija īpaši liela. Rezultāts -
nepārliecinoši pārskati, lai gan tas, protams, nav
attiecināms uz visiem jaunajiem operatoriem, starp kuriem ir arī
visai nopietni tirgus dalībnieki.
Lattelekom tīkla
kvalitāte - stabila
Kā jau allaž, arī
šoreiz vislielākā uzmanība pievērsta
vislielākajam fiksētā tīkla operatoram Lattelekom,
jo tam pieder 98,48 procenti tālruņa abonentu līniju no
kopējā Latvijas tirgus apjoma (Latvijas dzelzceļam - 1,2
%, pārējiem - 0,35 %). Tāpēc arī nav nekāds
brīnums, ka ne visi klienti ir apmierināti ar pakalpojumiem.
Tomēr tieši par kvalitāti pērn regulators saņēmis
11 pretenzijas no Lattelekom klientiem. Tiesa, varbūt
bojājumu pieteikumu ir vairāk, bet, ja tie tiek ātri
novērsti, klientiem nav pamata sūtīt pretenzijas.
SP rīcībā gan nav
datu, vai pērn ir bijušas pretenzijas no Lattelekom Preiļu
rajona abonentiem, bet regulatora ekspertu izdarītie kvalitātes
mērījumi liecina, ka tur bijuši 13,2 procenti nesekmīgo
savienojumu (no kopējā pārbaudes savienojumu skaita
rajonā). Tas šķiet samērā negaidīti, jo 2002.
gadā tur nesekmīgo savienojumu koeficients bija tikai 3,8 procenti.
Kā tas izskaidrojams? Elmārs Lipenbergs atzīst, ka
daļēji to varētu izskaidrot ar šīs pārbaudes
gadījuma raksturu (pārbaudāmās līnijas un arī
kontroles savienojuma laiks tiek izvēlēts pēc
nejaušības principa). Kopumā šis mērījums
parāda, ka rajonā var būt pietiekami daudz sliktu
līniju, tāpēc arī ir lielāka iespēja tām uzdurties.
Turklāt tas skaidri liecina arī par visai lielo analogo
līniju īpatsvaru. Samērā liels nesekmīgo savienojumu
skaits ir arī Madonas (7,78 %), Ludzas (5,0 %) un Valkas (5,0 %)
rajonā.
Lūk, Lattelekom Regulēšanas
lietu attīstības direktora Aivara Kreiļa komentārs: - 2003.
gadā uzņēmums pabeidza ciparu tīkla modernizāciju
visos Latvijas rajonu centros. Lielu slodzi (iespaidu uz rezultātu) pēc
pārbaudes metodikas, dod tieši rajona centra komutācijas
iekārtu stāvoklis. Dažādos rezultātus rajonos
vērtējam līdzīgi kā pacienta veselības
stāvokli operācijas laikā, to skaitā arī Preiļu,
Madonas, Ludzas un Valkas rajonos, kur pārbaudes tika veiktas tīkla
rekonstrukcijas laikā īsi pirms abonentu līniju
pārslēgšanas.
Toties Tukuma rajonā, kur
pērn bija viskritiskākie kvalitātes mērījumi,
situācija ir krietni uzlabojusies. Pērn nesekmīgo savienojumu
koeficients bija vairāk nekā 10, bet šogad - tikai 2,25 procenti.
Arī tur 2002. gadā mērījumi tika veikti īsi pirms
pārslēgšanas, kas notika 2002. gada decembrī.
Skaidrības labad
jāpiebilst, ka regulators noteicis nesekmīgo savienojumu koeficienta
pieļaujamo normu katrai sarunu grupai abos tīklos. Piemēram,
vietējiem savienojumiem analogajā tīklā tā ir līdz
4,5 procentiem, bet vietējiem savienojumiem ciparu tīklā -
līdz 1,1 procentam.
Visprecīzāk par
tīkla kvalitāti liecina nevis nesekmīgo savienojumu koeficienti
kādā rajonā, kur ticamības pakāpe nav pietiekami
augsta, jo ir samērā maz mērījumu, bet visā tīklā
kopumā. Šie dati apliecina, ka Lattelekom tīkla
kvalitāte ir laba un stabila. Nemainīgi laba sakaru kvalitāte ir
Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā, jo šis
reģions ir pilnībā ciparizēts. Arī citos rajonos
(izņemot četrus minētos) nesekmīgo savienojumu koeficients
atbilst normai.
Otrs kvalitātes
rādītājs - runas pārraides kvalitāte - Lattelekom tīklā
ir krietni vien stabilāks. Tur pēdējos gados notikušas
pavisam nelielas svārstības, un vidējais rādītājs
četru baļļu sistēmā (t. i., jo augstāk, jo
labāk) pērn bija 3,50. Ja analogais tīkls ir pietiekami labi
uzturēts un ir atjaunotas savienojuma līnijas, kvalitāte var
būt gandrīz tāda pati kā ciparu tīklā. Kā
apliecina Elmārs Lipenbergs, vāja runas kvalitāte (tik augsts
trokšņa līmenis, ka var saprast tikai dažus vārdus)
nav konstatēta. Biežāk analogajā tīklā ir
apmierinoša kvalitāte - kad daži vārdi nav saklausāmi.
Ciparu tīkla kvalitāti parasti vērtē kā labu, teicama
tā ir retāk, jo ir saklausāms trokšņu fons.
Mobilo sakaru un starpsavienojumu
kvalitāte
Mobilo sakaru tirgus
daļā atšķirības salīdzinājumā ar 2002.
gada mērījumiem ir ļoti minimālas, un kopumā mobilo
tīklu kvalitāte ir laba. Piemēram, LMT 2002. gadā
nesekmīgo savienojumu koeficients bija 0,67 procenti, bet 2003. - 0,8. Tele
2 šie rādītāji ir 0,8 un 1,2.
Starpsavienojumu kvalitāti
pārbauda dažādās kombinācijās starp Lattelekom,
LMT un Tele 2. Šogad mērījumi notiek pēc
jauna principa: regulatora eksperti vērtē ne tikai starpsavienojumu
kvalitāti starp būtiskās ietekmes operatoru tīkliem, bet
arī jauno operatoru tīklus, kuriem ir starpsavienojumi ar
būtiskās ietekmes operatoriem.
Vairāk par šiem un
citiem kvalitātes mērījumiem iespējams uzzināt
regulatora mājaslapā www.sprk.gov.lv, kur sagatavota ļoti
plaša un izsmeļoša informācija visiem tiem, kuri vēlas
kļūt par sabiedriskajiem kvalitātes ekspertiem.
Daina DAMBERGA
SPRK Telekomunikāciju un pasta departamenta eksperti jau trešo gadu pārbauda elektronsakaru tīklu kvalitāti uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū. Nesen apkopoti pērnā gada rezultāti, kurus SP lūdza komentēt Kvalitātes nodaļas ekspertu Elmāru LIPENBERGU.
Pienākusi jauno operatoru rinda
Beidzot pienācis brīdis, kad regulatora mājaslapā publiski pieejama informācija arī par jauno operatoru pakalpojumu kvalitāti 2003. gadā. Tiesa, atšķirībā no Lattelekom, kuram regulators nosaka prasības, kas būtu jāievēro, jaunajiem operatoriem tās nevar noteikt, jo Elektronsakaru likums (un arī regulatora jaunie noteikumi) to neparedz. Regulators nosaka vienīgi kritērijus, kā tas jādara. Tāpēc operatori paši nosaka mērķus, ko viņi vēlas sasniegt, paši mēra kvalitāti un katru ceturksni sniedz pārskatu regulatoram par to, kā šie mērķi izpildīti. Pavisam mērījumus iesnieguši ap 30 jauno balss telefonijas operatoru.
Jācer, ka tas tiek darīts pietiekami godprātīgi, lai gan, kā atzina Elmārs Lipenbergs, bieži vien redzams, ka rezultāti ir nekorekti. Šķiet, ka pārskats uzrakstīts, nezinot, kā tas jādara, jo mērījumi bieži vien cits ar citu nesakrīt. Lai kļūdu būtu pēc iespējas mazāk, regulators organizēja izglītojošu semināru, bet operatoru atsaucība nebija īpaši liela. Rezultāts - nepārliecinoši pārskati, lai gan tas, protams, nav attiecināms uz visiem jaunajiem operatoriem, starp kuriem ir arī visai nopietni tirgus dalībnieki.
Lattelekom tīkla kvalitāte - stabila
Kā jau allaž, arī šoreiz vislielākā uzmanība pievērsta vislielākajam fiksētā tīkla operatoram Lattelekom, jo tam pieder 98,48 procenti tālruņa abonentu līniju no kopējā Latvijas tirgus apjoma (Latvijas dzelzceļam - 1,2 %, pārējiem - 0,35 %). Tāpēc arī nav nekāds brīnums, ka ne visi klienti ir apmierināti ar pakalpojumiem. Tomēr tieši par kvalitāti pērn regulators saņēmis 11 pretenzijas no Lattelekom klientiem. Tiesa, varbūt bojājumu pieteikumu ir vairāk, bet, ja tie tiek ātri novērsti, klientiem nav pamata sūtīt pretenzijas.
SP rīcībā gan nav datu, vai pērn ir bijušas pretenzijas no Lattelekom Preiļu rajona abonentiem, bet regulatora ekspertu izdarītie kvalitātes mērījumi liecina, ka tur bijuši 13,2 procenti nesekmīgo savienojumu (no kopējā pārbaudes savienojumu skaita rajonā). Tas šķiet samērā negaidīti, jo 2002. gadā tur nesekmīgo savienojumu koeficients bija tikai 3,8 procenti. Kā tas izskaidrojams? Elmārs Lipenbergs atzīst, ka daļēji to varētu izskaidrot ar šīs pārbaudes gadījuma raksturu (pārbaudāmās līnijas un arī kontroles savienojuma laiks tiek izvēlēts pēc nejaušības principa). Kopumā šis mērījums parāda, ka rajonā var būt pietiekami daudz sliktu līniju, tāpēc arī ir lielāka iespēja tām uzdurties. Turklāt tas skaidri liecina arī par visai lielo analogo līniju īpatsvaru. Samērā liels nesekmīgo savienojumu skaits ir arī Madonas (7,78 %), Ludzas (5,0 %) un Valkas (5,0 %) rajonā.
Lūk, Lattelekom Regulēšanas lietu attīstības direktora Aivara Kreiļa komentārs: - 2003. gadā uzņēmums pabeidza ciparu tīkla modernizāciju visos Latvijas rajonu centros. Lielu slodzi (iespaidu uz rezultātu) pēc pārbaudes metodikas, dod tieši rajona centra komutācijas iekārtu stāvoklis. Dažādos rezultātus rajonos vērtējam līdzīgi kā pacienta veselības stāvokli operācijas laikā, to skaitā arī Preiļu, Madonas, Ludzas un Valkas rajonos, kur pārbaudes tika veiktas tīkla rekonstrukcijas laikā īsi pirms abonentu līniju pārslēgšanas.
Toties Tukuma rajonā, kur pērn bija viskritiskākie kvalitātes mērījumi, situācija ir krietni uzlabojusies. Pērn nesekmīgo savienojumu koeficients bija vairāk nekā 10, bet šogad - tikai 2,25 procenti. Arī tur 2002. gadā mērījumi tika veikti īsi pirms pārslēgšanas, kas notika 2002. gada decembrī.
Skaidrības labad jāpiebilst, ka regulators noteicis nesekmīgo savienojumu koeficienta pieļaujamo normu katrai sarunu grupai abos tīklos. Piemēram, vietējiem savienojumiem analogajā tīklā tā ir līdz 4,5 procentiem, bet vietējiem savienojumiem ciparu tīklā - līdz 1,1 procentam.
Visprecīzāk par tīkla kvalitāti liecina nevis nesekmīgo savienojumu koeficienti kādā rajonā, kur ticamības pakāpe nav pietiekami augsta, jo ir samērā maz mērījumu, bet visā tīklā kopumā. Šie dati apliecina, ka Lattelekom tīkla kvalitāte ir laba un stabila. Nemainīgi laba sakaru kvalitāte ir Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā, jo šis reģions ir pilnībā ciparizēts. Arī citos rajonos (izņemot četrus minētos) nesekmīgo savienojumu koeficients atbilst normai.
Otrs kvalitātes rādītājs - runas pārraides kvalitāte - Lattelekom tīklā ir krietni vien stabilāks. Tur pēdējos gados notikušas pavisam nelielas svārstības, un vidējais rādītājs četru baļļu sistēmā (t. i., jo augstāk, jo labāk) pērn bija 3,50. Ja analogais tīkls ir pietiekami labi uzturēts un ir atjaunotas savienojuma līnijas, kvalitāte var būt gandrīz tāda pati kā ciparu tīklā. Kā apliecina Elmārs Lipenbergs, vāja runas kvalitāte (tik augsts trokšņa līmenis, ka var saprast tikai dažus vārdus) nav konstatēta. Biežāk analogajā tīklā ir apmierinoša kvalitāte - kad daži vārdi nav saklausāmi. Ciparu tīkla kvalitāti parasti vērtē kā labu, teicama tā ir retāk, jo ir saklausāms trokšņu fons.
Mobilo sakaru un starpsavienojumu kvalitāte
Mobilo sakaru tirgus daļā atšķirības salīdzinājumā ar 2002. gada mērījumiem ir ļoti minimālas, un kopumā mobilo tīklu kvalitāte ir laba. Piemēram, LMT 2002. gadā nesekmīgo savienojumu koeficients bija 0,67 procenti, bet 2003. - 0,8. Tele 2 šie rādītāji ir 0,8 un 1,2.
Starpsavienojumu kvalitāti pārbauda dažādās kombinācijās starp Lattelekom, LMT un Tele 2. Šogad mērījumi notiek pēc jauna principa: regulatora eksperti vērtē ne tikai starpsavienojumu kvalitāti starp būtiskās ietekmes operatoru tīkliem, bet arī jauno operatoru tīklus, kuriem ir starpsavienojumi ar būtiskās ietekmes operatoriem.
Vairāk par šiem un citiem kvalitātes mērījumiem iespējams uzzināt regulatora mājaslapā www.sprk.gov.lv, kur sagatavota ļoti plaša un izsmeļoša informācija visiem tiem, kuri vēlas kļūt par sabiedriskajiem kvalitātes ekspertiem.
Daina DAMBERGA