LINUX - ielaidiet

 

Kādi desmit vai vairāk galda datori ar vecajiem 15 collu monitoriem. Puse no tiem apmēram trīs gadus veci otrie un trešie Pentium, pārējie varētu būt nesen iegādāti samērā pajauni datori. Četras vai piecas dažādas drukas iekārtas, arī pirktas dažādos laikos, kādi pāris portatīvie datori un, protams, interneta pieslēgums.

 

Situācija birojā.

Attiecībā uz dzelžiem tāda aina kopumā varētu trāpīgi raksturot vidējo situāciju mūsdienu rosīgā kantorī. Protams, lielākā daļa datoru ir saslēgti datortīklā. Katra vienība pilda savām spējām atbilstošas funkcijas uzņēmumā, un ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa.

Būtiska iezīme, kas vieno šos datorus, ir kāda no Microsoft operētājsistēmām, kas tos darbina. Visi datori noteikti ir apgādāti ar MS Office, kādu no populārākajiem vīrusu ķērājiem, dažu labu datorspēli, mp3 atskaņotāju un, neslēpsim, ar vēl kādām simt dažādām programmām, par kuru klātbūtni vai nu ir aizmirsts, nekad nav nojausts vai par kuru nozīmi nekad nav bijusi saprašana.

Pats neesmu Microsoft programmvides piekritējs, taču atzīšos, ka man simpatizē tikko uzinstalēta kāda no pēdējām MS operētājsistēmām uz tikko svaigi pārformatēta cietā diska. Taču katram tādam datoram diemžēl pienāk brīdis, kad Ctrl-Alt-Delete ir viņa mīļākā komanda, kura atkal vēsta par jaunas atdzimšanas dienas tuvošanos.

 

Nav nozīmes uz līdzenas vietas mēģināt kādu uzņēmuma vadītāju pierunāt pārkārtot visu IT struktūru no MS uz Linux. Tādam mudinājumam atsaucība diezin vai sekos, un jāteic, ka tas nebūt nav nepamatoti. Pieradumam ir liela nozīme, savukārt nezināmais vienmēr sēs šaubas un nedrošību.

Manuprāt, ir tikai divas lietas, kuru dēļ biroja darbinieki ir spiesti lietot Microsoft operētājsistēmu savos datoros: Offiss un Tilde. Joprojām nedz Offisam, nedz Tildei līdzvērtīga konkurenta nav. Taču, vērojot atvērtā koda programmatūras izaugsmes tendences, varam droši teikt, ka tas ir tikai neilga laika jautājums. OpenOffice ir reālākais MS Office konkurents, kurš jau tagad ir komplektējams ar samērā labu latviešu valodas atbalstu pareizrakstībā, un failu savstarpējā savietojamība ar MS Office ir teju vai nevainojama. Visas citas programmas un ierastie lietojumi ir stipri vien salīdzināmi Linux un Windows vidē. Par to, kādas ir būtiskākās atšķirības un priekšrocības, rakstīšu citreiz, bet šoreiz nedaudz par Linux lietošanu uzņēmuma IT struktūras mugurkaula veidošanā.

 

Unix un LINUX

Operētājsistēmas Unix vēsture ir gandrīz tikpat veca kā pašu datoru vēsture. Unix vārds IT nozarē pirmoreiz parādās jau ap 1960. gadu. Ar šo skaitli es gribētu kliedēt bažas, ka Unix vai Linux ir kaut kas jauns un tādēļ nepārbaudīts. Savukārt Linux ir no Unix kodola bāzes veidota operētājsistēma, kurai mūsdienās ir nopietna vieta Unix operētājsistēmu vidū. Linux un Windows uzbūve atšķiras tik ļoti, ka nav jēgas tās pat salīdzināt, un šeit es nedomāju grafiskās saskarnes atšķirības. Tās pamatā ir sistēmas kodols, kas nodrošina gan datora komponenšu, gan daudzu dažādu programmrīku savstarpēju saprašanos. Linux operētājsistēmu varētu izteloties kā māju, kas salikta no simtiem dažādu konstrukcijas elementu, taču  katrs elements ir skaidri apskatāms, iepazīstams, izņemams un ieliekams atpakaļ. Vienkāršība, lai vai tā būtu attiecināma uz programmu, elementāru matemātisku teorēmu vai eleganti projektētu ēku, ir stabilākais pamats talākai attīstībai.

 

Pirmais solis - ugunsmūris

Pirmā vieta uzņēmuma IT struktūrā, kur būtu ieteicams lietot Linux operētājsistēmu, ir ugunsmūris (UM) jeb interneta vārteja. To var uzskatīt par tādu kā ahileja papēdi jebkurā datortīklā, tādēļ uzstādīt un konfigurēt ugunsmūri vajadzētu īpaši rūpīgi. Ugunsmūra uzdevums ir filtrēt caurplūstošo datu satiksmi atbilstoši noteiktajiem uzstādījumiem. Labs ugunsmūris būs pilnībā kluss un neredzams. Interneta satiksmes organizēšanai Linuxā  labākā programma ir iptables. Attīstībā šai programmai ir gara vēsture, un tās stabilā un daudzfunkcionalā vide ir padarījusi to par Nr.1 līdz šim brīdim.

No ārpuses UM nevajadzētu pieņemt nevienu savienojumu, vislabākais risinājums, ja nepieciešami arī ienākošie pieprasījumi, būtu UM uzstādīt savienojumu pāradresācijas, tādējādi nepieļaujot nevienu tiešu savienojumu ar pašu UM. Piemēram, (1. zīmējums) pieprasījums savienojumam uz 110. portu tiek pāradresēts uz iekšējā tīkla datoru (šajā gadījumā e-pasta serveri), kurš ir gatavs pieņemt savienojumu.

Ja UM būs konfigurēts labi, nevajadzīgi savienojumi paliks bez atbildes.

 

Otrais solis - e-pasta serveris

Nākošais soli IT vides uzlabošanā nenoliedzami būs pašiem sava e-pasta servera uzstādīšana. Tāpat kā ugunsmūra, arī e-pasta servera ieviešana neprasa nedz jauna un jaudīga datora ziedošanu Linux, nedz arī naudas izšķērdēšanu par programmnodrošinājumu. Linux vidē vienlīdz labi darbojas tādas e-pasta serveru programmas kā Sendmail, Postfix, Qmail un vēl dažas citas, taču tieši pirmās divas ir visbiežāk lietotās interneta pasaulē.

Šis e-pasta serveris var darboties arī uz tā paša datora, uz kura ir jau iepriekš minētais ugunsmūris, taču tas nav ieteicams drošības apsvērumu dēļ, Tam būtu jāatvēl kāds no datoriem tīkla iekšpusē, lai šim e-pasta serverim nebūtu tiešu savienojumu ar ārpasauli. Par visu ienākošo un izejošo satiksmi rūpētos tas pats ugunsmūris ar pāradresāciju palīdzību. (Skat 2. zīmējumu.)

 

Trešais solis - failu serveris.

Šim uzdevumam gan būtu ieteicams izvēlēties datoru ar lielu cietā diska ietilpību un lielu operatīvās atmiņas devu. Tas gan ir tieši saistīts ar informācijas daudzumu tīkla apritē, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem Linux risinājumiem failu serverim tehnisko resursu par daudz nevarētu būt. Failu servera loma ir uzglabāt vienuviet visus dokumentus, tabulas, sarakstes, vardu sakot, visu uzņēmuma datu struktūru. Būtiska loma šādam risinājumam ir datu uzglabāšanai un rezerves kopēšanai. Ja visi svarīgie uzņēmuma dati atrodas vienuviet, tad tos ir daudz vieglāk pārvaldīt. Visiem lietotājiem uzņēmuma tīklā, piemēram, My Documents atrodas nevis uz katra datora atsevišķi, bet gan vienā failu serverī.

Samba ir tas vārds, ja runa ir par Linux vides Microsoft failu apmaiņu. Nevainojama atbilstība un stabila darbība jau daudzus gadus pavada šo failu servera programmu, kurai līdzvērtīgu pagaidām nav. Ļoti laba drošības administrēšana, tiesību un privilēģiju regulēšana. No Microsoft darbstaciju puses nekas neliecina, ka visi faili īstenībā atrodas Linux vidē. Šis pats Samba serveris var kalpot vienlīdz labi arī kā domēna kontrolieris, kas autorizē visus Windows datoru lietotājus tīklā un glabā ne tikai to dokumentus, bet arī visus lietotāju uzstādījumus, padarot visas Windows darbstacijas lietojamas tikai vienotā tīklā, stingri kontrolētā vidē.

 

Linux un vīrusu aizsardzība

Linux ir arī padomāts par pretvīrusu aizsardzību. Lai gan pašu Linux sistēmu vairums vīrusu neapdraud, tas nenozīmē, ka mēs nevarētu rūpēties par Linux serveros glabāto datu drošību. ClamAV ir atvērtā koda antivīrusu programma, kurai ir visas nepieciešamās antivīrusu programmas funkcijas. Automātiska datubāzu atjaunošana, regulāra failu skenēšana, e-pasta satura un pielikumu, kā arī arhīvu filtrēšana.

Uzstādot e-pasta serverim clamAV vīrusu filtrēšanu, varam ievērojami samazināt varbūtību, ka lietotāju sūtītie un saņemtie e-pasti saturēs vīrusus. Arī surogātpasts var tikt apkarots ar tādu programmu kā Spamassasin.

 

Lai gan Linux jau tagad piedāvā mūsdienīgus risinājumus arī darbstaciju, ne tikai serveru lietojumam, manuprāt, tieši šie pirmie trīs soļi būtu sperami vispārliecinošāk, piedāvājot Linux kā Windows alternatīvu darbam birojā. Pēc tam izvēle par labu Linux arī darbstaciju vidē izrādīsies jau tepat tuvumā. Linux nevajadzētu izmantot kā ieroci uzbrukumam Microsoft pasaulei. Tieši atvērtība, ar kādu ir veidota Linux vide, ir tā, kas parada to daudz simpātiskāku par komerciālo un noslēgto Windows.

 

Ģirts LIEPIŅŠ,

speciāli SP

gl@agors.lv