Spiegi katrā datorā

 

Kamēr datoru lietotāji visā pasaulē lauza galvas, kā ierobežot spama jeb surogātpasta straumes, kas pārplūdina viņu e-pasta kastītes, pavisam līdzīga parādība paliek gandrīz neievērota, lai gan rada tikpat lielas nepatikšanas. Par spyware dēvētās spiegošanas programmas atrodas gandrīz katra ierindas lietotāja datorā, tomēr daudziem tās joprojām paliek neredzamas.

 

Tās nav redzamas, jo darbojas pēc pavisam pretēja principa, vēloties palikt neievērotas, nevis censties par varītēm piesaistīt lietotāja uzmanību kā surogātpasta reklāmas vēstulītes vai nodarīt acīmredzamu kaitējumu kā viltīgi iesūtītie vīrusi. Šī ierindas datorlietotājam neredzamā parādība ir programmatūra, kas izstrādāta tā, lai slepus fiksētu datora lietotāja uzvedību internetā un nosūtītu ievākto informāciju tās īpašniekam.

Interneta lietotāji ļauj spyware iefiltrēties savā datorā pavisam neapzināti, piemēram, no interneta lejupielādējot bezmaksas programmatūru, kam komplektā nāk līdzi arī kaut kas neafišēts, vai arī to neapzināti instalējot kopā ar kādu it kā pavisam nekaitīgu programmu.

 

28 programmas ik datorā

Kaut gan daudziem datoru lietotājiem par spyware dēvētā programmatūra nav nekāds jaunums, vairums ierindas pilsoņu diemžēl par to zina ļoti maz vai nezina nemaz. Par spyware tiek dēvētas daudzas dažādas programmas, kas slepeni vāc informāciju, lai to bez datora lietotāja ziņas nosūtītu citiem. Tās var būt arī krāpnieku noziegumu instruments vai īstu spiegošanas aģentūru roku radītas programmas, taču daudz izplatītākas ir tā sauktās adware programmas, kas pamatā pilda reklāmas kompāniju dotos uzdevumus.

Spyware ielavās datorā, kad tas ir pieslēgts internetam, sevi saglabājot uz datora cietā diska, protams, tā īpašnieku par to neinformējot. Kad programma ir instalēta, tā spēj savākt informāciju par datora īpašnieka interneta lietošanas paradumiem, fiksējot, kuras interneta lapas tiek lietotas, kas tiek biežāk meklēts un kas tiek pirkts interneta veikalos. Tad šī informācija tiek nosūtīta atpakaļ reklāmas kompānijai, kas par šo adware ir atbildīga.

Aprīlī veiktajā Web&Work aptaujā deviņi no desmit britu kompāniju menedžeriem atbildēja, ka uzņēmuma datoros ir atklātas programmas, kas izspiego darbinieku interneta paradumus, vēsta BBC. Šo kompāniju datorspeciālisti uzskata, ka spyware ir iezagusies apmēram trešdaļā darba datoru. No to lietotājiem tikai seši procenti pieļāvuši, ka viņu datoros kaut kas tamlīdzīgs varētu atrasties.

ASV interneta pieslēgumu kompānija EarthLink šī gada pirmajos trijos mēnešos veica īpašu pētījumu, pārbaudot vairāk nekā miljonu personālo datoru, un secināja, ka vidēji vienā datorā atrodas... 28 spyware programmas.

Visbiežāk atklātās parazītprogrammas ir reklāmas kompāniju instrumenti. Tomēr nereti uzieti arī daudz kaitīgāki parazīti, kuru atrašanās upura datorā kādam ļaundarim dod iespēju spēlēties ar viņa identitāti un personīgajiem datiem, jo Trojas zirga tipa programmas atraisa rokas hakeriem, kas spēj pārņemt datoru savā kontrolē un zagt informāciju.

 

ASV gatavo likumus

ASV drīzumā gatavojas papildināt likumdošanu, lai pret spyware vērstos ar likuma spēku.

- Šīs programmas var apdraudēt privātumu, drošību un datora darbības kvalitāti, - savā liecībā ASV Senāta apakškomitejai, kas izskata šo jautājumu, nesen sacīja ASV bāzētā Demokrātijas un tehnoloģiju centra prezidents Džerijs Bermans.

Elektroniskā pasta administratoram Džošam Torneram no Vašingtonas tas nav nekāds jaunums, jo viņš jau labu laiku saņem tikpat daudz prasību izravēt no datoriem spyware kā sūdzību par surogātpasta plūdiem.

- Kad cilvēki nāk pie manis, sūdzoties par datora darbības traucējumiem, gandrīz vienmēr konstatēju, ka datoru inficējusi spyware, - Torners sacījis ziņu aģentūrai dpa. - Tā sasniedz ikvienu, kurš darbojas internetā, tas ir gandrīz pilnīgi droši.

 

Spyware ielavās nemanot

Principā Spyware darbojas līdzīgi kā Trojas zirga tipa datorvīrusi, kas ielavās datorā kopā ar kādu programmu, kas tiek instalēta. Daudzas interneta lapas lietotāju informē, ka viņam varētu būt nepieciešama papildu programmatūra, lai viņš varētu pilnvērtīgi lietot šo lapu. Kad tiek uzdots jautājums: - vai jūs vēlaties lejupielādēt šo programmatūru, - un lietotājs nospiež podziņu jā, visticamāk, viņš ir ticis pie jaunas spyware porcijas.

Itin bieži šo bezmaksas programmu pirms instalēšanas piedāvātajos līgumos ir iekļauts brīdinājums, ka kopā ar šo programmu datorā tiks ieinstalēta arī spyware tipa programma, taču lietotājs parasti šos brīdinājumus nemaz nepamana, jo tie tiek nobēdzināti kaut kur garo aprakstu nobeigumā, līdz kuram neviens normāls datora lietotājs nemaz neaizlasās.

Sakarā ar to, ka spyware darbojas kā neatkarīga programma, tā spēj fiksēt lietotās taustiņu kombinācijas, skenēt failus uz datora cietā diska, paokšķerēt pa citām programmām, reģistrēt tā saucamos kukijus, patstāvīgi mainīt interneta pārlūkā lietotāja uzstādīto iecienīto mājaslapu, pastāvīgi par savu darbību un panākumiem informējot savu autoru, kas šo informāciju pārsvarā izmanto reklāmas vai mārketinga nolūkos vai pārdod to trešajai pusei.

Jāņem vērā, ka ir liela atšķirība starp spyware un citu programmatūru, kas pavisam legāli novēro lietotāja datorā notiekošo, lai gan tāpat kā spyware nereti paliek datora lietotājam nemanāma. Piemēram, arī antivīrusu programmatūra regulāri sazinās ar centru un programmas bāze tiek automātiski papildināta. Arī Microsoft Windows operētājsistēmā ir virkne pakalpojumu, kas automātiski sevi papildina, pieslēdzoties Microsoft bāzei, kaut vai apgādājot pašu operētājsistēmu ar pēdējiem jauninājumiem vai labojumiem. Šeit vienīgi jāpiebilst, ka tiek baumots, ka arī pati Windows programma ir viens liels spyware produkts...

 

Dators uz ceļiem

Cik tad īsti kaitīga ir šī spyware? Visnekaitīgākās tās versijas vienkārši dod iespēju citiem vērot datora lietotāja interneta paradumus. Tomēr citas ir daudz kaitīgākas. Tās spēj fiksēt un nosūtīt uz sev vien zināmiem adresātiem datora lietotāja paroles un kredītkaršu datus, tās spēj pēc sava prāta uzlabot interneta pārlūkprogrammas, tās var traucēt datorsistēmas sastāvdaļu kopdarbību.

Visas spyware programmas turklāt apgrūtina datora darbību, jo tās noslogo datora procesoru, kura jauda ir ļoti nepieciešama programmām, kas tiek lietotas. Tādējādi spyware paņem sev daļiņu lietotāja datora spēka, līdz ar to dators var netikt galā ar ko tādu, kas iepriekš tam nav radījis problēmas. Kā raksta dpa, spyware radītā papildu noslodze padara datorsistēmu nestabilu un pat var izraisīt tā uzkāršanos.

- Spyware spēj nospiest datoru uz ceļiem, - saka Torners.

Turklāt šīs programmas bieži vien ir veidotas pietiekami viltīgi, lai ierindas lietotājam tās nemaz nebūtu pa spēkam no datora izravēt. Citas versijas lietotājam rada itin drošu pārliecību, ka tās ir likvidētas, taču pēc kāda laiciņa viņš atklāj, ka tepat vien šī programma atkal ir.

Spyware programmas par sevi liek manīt dažādi. Ne visas to versijas ir klusas un nemanāmas. Pat pilnīgi pretēji - nereti tās ir kaitinoši uzbāzīgas. Ja, sērfojot pa internetu, laiku pa laikam lietotāja degungalā izlec pa kādai krāšņai reklāmai, tad tas vairs mūsdienās nepārsteidz, taču, ja tas notiek arī tad, kad interneta pārlūks nav lietots pat vairākas dienas, tad gan ir skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā. Visbiežāk gan spyware programmas sevi šādi nenodod – tās piepalīdz parādīties reklāmas logiem tikai tad, kad cilvēks lieto internetu, lai viņš būtu pārliecināts, ka šīs reklāmas ir lietoto interneta lapu blakusprodukts, kaut arī to tematikai nav nekāda sakara ar interneta lapas saturu. Spyware programmas arī pamanās palīdzēt kaut ko atrast internetā un laipni papildina adrešu grāmatzīmes.

 

Zāles

Laimīgā kārtā datoru pasaulē lielākajai daļai slimību ātri vien tiek izstrādātas zāles. Ir pieejama virkne programmu, kas dod iespēju pilnībā attīrīt datoru no spyware. Turklāt lielākā daļa šo programmu ir bezmaksas.

Starp populārākajām pretspiegošanas programmām noteikti jāmin Ad-aware, ko izstrādājusi Zviedrijas kompānija Lavasoft. Tāskenē visu datorsistēmu, lai atrastu jebkādas nevēlamas programmas. Tā spēj izravēt datoru gan no failiem, gan ierakstiem reģistros, ko rada spyware. Programma piedāvā pilnībā iznīcināt visas spyware paliekas vai ievietot tās sava veida karantīnā, kas ir itin prātīgs risinājums, jo tad lietotājs var pats visu atjaunot gadījumā, ja pēc šīs procedūras dators atsakās izpildīt būtiskas lietotāja komandas, piemēram, ja tās ir saistītas ar programmu, kurai izdzēstā spyware paralēli ieinstalējusies.

Cita populāra bezmaksas programma ir Spywareblaster, kas savukārt cenšas pasargāt no spyware iekļūšanas datorā, tādējādi it kā papildinot Ad-aware, raksta dpa.

Lai gan programmatūras kompānijas pretspiegošanas programmu izstrādei pagaidām velta samērā maz uzmanības, šādu programmu netrūkst. Tās iespējams atrast arī tādās interneta lapās kā http://www.spychecker.com vai http://www.spywareguide.com.

Tomēr tikpat viegli ir tikt pie īstām spiegošanas programmām, taču tās nu gan vairs nebūs bezmaksas. Piemēram, lapā http://www.spywareonline.org/ iespējams iegādāties vairākas šādas programmas. Viena no tām, kurai dots nosaukums eBlaster, piedāvā klientam, piemēram, pārtvert visas no kāda datora sūtītās vēstules.

Apskatot šādas rīcības morālo pusi, programmas reklamētāji min piemēru, kad pieaugušajiem nākas atstāt meitu mājās vienu pašu. Tad seko apraksts: - Jūs atrodaties darbā, bet bērns - mājās. Viņa saņem e-pasta vēstulīti no Džona. Pēc dažām sekundēm uz jūsu adresi tiek nosūtīta šīs vēstulītes kopija. Pēc dažām minūtēm viņa atbild, bet jūs tūlīt saņemat arī šīs vēstules kopiju...

Reklāmas teksts skan vēl nepārprotamāk: - Instalējiet eBlaster datorā, kuru vēlaties novērot, un sāksiet saņemt ziņojumus par e-pastu, čatošanu, citiem ziņojumiem, apmeklētajām interneta lapām un nospiestajiem klaviatūras taustiņiem.

Protams, šī pati lapa piedāvā arī programmas spyware likvidēšanai...

 

Guntars GRĪNUMS, LETA, speciāli Sakaru Pasaulei