Informācijas sistēma – brīva no programmēšanas

 

MicroLink speciālistu izstrādātā Datu pārvaldes sistēma Centrālajai statistikas pārvaldei iemieso visu IT klientu (lietotāju) sapni – ar to var strādāt parasto jēdzienu valodā. Ar IS apmierināts ne tikai pasūtītājs, tā ir izraisījusi lietišķu interesi visā Eiropā - Īrijā, Somijā, Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Horvātijā, Moldovā, Kiprā – visur, kur jau tuvākajā laikā jāpilnveido sistēmas, lai sasniegtu datu atbilstību EUROSTAT prasībām.

 

MicroLink Programmatūras izstrādes daļas vadītāja vietnieks Juris Segliņš par radīto sarežģīto sistēmu teic, ka lietotājam tā ir pievilcīga ar elastību (fleksibilitāti). Sistēma pamatā ir balstīta uz Microsoft produktiem. Taču kā katrai lietai, kam piemīt vienkāršības elegance, svarīgs ir tajā ietvertais know-how. Un, lai gan sistēma neizmanto risinājumus, kas pasaulē nebūtu zināmi, tomēr radītais produkts ir pietiekami oriģināls.

 

Brīva no programmēšanas

IS izmantots risinājums, kas statistikas pasaulē nav jauns, – metadatu izmantošana. Sistēmas kodols - metadatu bāze. Tās izveides priekšnosacījums – visu dokumentu, procesu un procedūru standartizācija, kas tika balstīta uz CSP speciālistu un PHARE pieaicināto Pricewaterhouse Coopers konsultantu veiktās analīzes. Metadati (dati par sistēmas saturu un formu) tiek aprakstīti sistēmas metadatu bāzē terminos un jēdzienos, ko statistiķi lieto ikdienas valodā.

Lai iegūtu vēlamo, statistiķis izdara izmaiņas metadatu bāzē (bez programmētāja!) un IS automatizēti ģenerē statistisko pārskatu datu apstrādes lietojumprogrammas ar vajadzīgajām izmaiņām. Tādējādi statistiķim ir iespējams patstāvīgi ieviest jaunas statistisko pārskatu formas vai arī izdarīt izmaiņas esošajās formās - pievienot jaunus indikatorus vai pārskata sadaļas u. tml. Tas CSP ir ļoti būtiski, jo pārskati katru gadu mainās, un pat nelielas izskata vai satura izmaiņas lika nodarbināt lielu skaitu programmētāju. Faktiski, lai izdarītu grozījumus, agrāk katrs statistiķis strādāja ar savu programmētāju.

 

DPS kā komplekss

CSP Datu pārvaldes sistēma ir komplekss IT integrācijas projekts. Tas panākts uz vienotas programmatūras bāzes, visi procesi notiek centralizēti vienā datu bāzē (skat. attēlu).

DSP biznesa aplikāciju moduļi tika izstrādāti jau 2001. gadā. 2002.–2003.gadā DVS pievienoti vēl vairāki moduļi, kas paplašina tās funkcionālās iespējas. Izstrādātajā sistēmā ir sasniegta maksimāla standartizācija un integrācija saturiski dažādo statistisko pārskatu apstrādes procesos. Šis uzdevums ir veikts, ievērojot EUROSTAT prasības statistisko datu sagatavošanai un nodošanai ES.

DPS biznesa aplikāciju moduļi

·         Metadatu bāzes kodola modulis

·         Reģistru modulis

·         Datu ievades un validācijas (verifikācijas) modulis

·         Datu agregācijas modulis

·         Datu analīzes modulis

·         Datu izplatīšanas modulis

·         Datu imputācijas modulis

·         Elektronisko pārskatu datu savākšanas modulis

·                     Lietotāju administrēšanas modulis

 

Metadatu bāzes kodola modulis

Metadatu bāzē ietverts viss, kas saistīts ar katra konkrētā statistiskā pārskata veidošanu – gan saturu (sadaļas un kāda veida statistiskie indikatori (rādītāji) tajās ir), gan izskatu, gan regularitāti. Aprakstīti arī kontroles nosacījumi, kas pārbauda ievadītos datus gan pārskata ietvaros, gan starp pārskatiem. Tiek ietverti arī veidi, kā pārskatu dati tiek agregēti (summēti) un kādi ir kopsavilkumu veidošanas apraksti, kas nodrošina agregēto datu apkopošanu un attēlošanu.

 

Reģistru modulis

Galvenā tā sastāvdaļa – aktīvo uzņēmumu datubāze, kas kalpo par datu vākšanas pamatu. Galvenie datu avoti reģistra datu aktualizācijai ir Valsts uzņēmumu reģistrs, Latvijas banka un Valsts ieņēmumu dienests.

Reģistru modulis nodrošina datu ievades, kontroles, vēstures uzkrāšanas un analīzes funkcijas. Ir plašas pieprasījumu veidošanas iespējas, kā arī pieprasīto datu eksports virknē formātu - MS Access, MS Excel, dBase, Paradox. Datu eksporta funkcija nodrošina atgriezenisko saiti ar Latvijas banku.

 

Datu ievades un validācijas modulis

Modulis nodrošina standartizētu pieeju dažādo pārskatu datu apstrādes procesam. Katra pārskata izveidei, izmantojot datubāzes informāciju, ir nodrošināta automatizēta ievades formu, validācijas, agregācijas un ziņojumu izveides procedūru ģenerēšana.

 

Datu agregācijas modulis

Modulis nodrošina daudzveidīgu statistisko datu agregātu un kopsavilkumu ģenerēšanas un apskates iespējas, kas balstītas uz metadatos aprakstītajiem agregācijas un kopsavilkumu veidošanas nosacījumiem.

 

Datu analīzes modulis

Modulis bāzēts uz OLAP (On-Line Analytical Processing) tehnoloģijas, kas nodrošina datu saņemšanu no glabātavas un pārveido tos multidimensionālās struktūrās (kubos), kuras dod iespēju pilnīgāk atbildēt uz kompleksiem lietotāja pieprasījumiem. Modelī izmantots MS SQL 2000 komponents – Analyses Service, kas atļauj veidot šos kubus un izmantot tos glabāšanai un analīzei.

 

Datu izplatīšanas modulis

Tā uzdevums ir agregēto datu publicēšana internetā. Izmantojot zviedru programmatūru PC-AXIS (viens no nedaudzajiem produktiem, kas ir ārpus MS produktu saimes), tā tiek nodrošināta ērti un viegli.

 

Datu imputācijas modulis

Modulis nodrošina datu apmaiņu starp speciālām datu imputācijas programmatūras paketēm un DPS. Datu imputācija dod iespēju trūkstošos datus aizstāt ar izrēķinātiem datiem, izmantojot pieejamos datus un dažādas matemātiskās metodes. Trūkstošie dati rodas gadījumos, kad respondents nav aizpildījis visas pārskata ailes.

 

Elektronisko pārskatu datu savākšanas modulis

Elektroniskā datu savākšana rada CSP iespēju atteikties no papīra dokumentu aprites starp respondentu un CSP. Modulis nodrošina, ka respondentam ir iespējama piekļuve IS internetā, kur viņš var atrast visus pārskatus un izmantot iespēju aizpildīt tos elektroniski.

 

Mazliet vairāk par sistēmas sirdi

Metadatu bāzes kodola modulis ir sistēmas sirds. Tajā glabātie statistiskie metadati ir visa informācija, kas saistīta ar datu savākšanu, apstrādāšanu, izplatīšanu, saņemšanu, saprašanu un lietošanu. Lakoniskāk – tie ir dati par mikrodatiem (primārajām datu vērtībām) un makrodatiem (agregētajām jeb summētajām vērtībām).

Metadatu bāze veidota tā, ka struktūras līmenī tā ir saistīta ar mikrodatu un makrodatu bāzēm. Primārās vērtības no respondentu anketām tiek krātas mikrodatu bāzē. Katra vērtība ir saistīta ar konkrētu metadatu bāzes šūnu. Katrai vērtībai norādīts laika periods un respondents, kas devis šo vērtību. Summētās primārās vērtības nonāk makrodatu bāzē. Arī šeit katrai vērtībai ir norādes uz metadatu bāzes šūnu, kurā ir fiksēti veiktās agregācijas noteikumi. Lietotājam ir svarīgi, ka no metadatu bāzes ir iespējama brīva navigācija pa mikrodatu un makrodatu bāzēm.

Metadatu bāzes serdeņa struktūras radīšana bija galvenais sistēmas izveides priekšnosacījums.

Rezumējot - ja ir aprakstīti metadati, tad pārskatu datu apstrādei nepieciešamās aplikācijas un procedūras IS lietotājs iegūst automatizēti – tiek nolasīta metadatu bāze un, balstoties uz iegūto aprakstu, tiek izveidotas pārskatu datu apstrādes aplikācijas un procedūras. Tā kā metadati ir IS sirds, to apkalpo metadatu speciālistu grupa, kuriem vienīgajiem ir tiesības veikt metadatu ievadi, aktualizāciju, nomaiņu un kuri atbild par metadatu atbilstību nevainojamam sistēmas darbam.

 

Tas ir interesanti katram uzņēmējam

Elektronisko pārskatu datu savākšanas modulis nodrošina katram CSP klientam (respondentam) saziņas iespējas internetā. Arī elektroniskajā datu savākšanas modulī lietots metadatu princips. Statistiķis, strādājot ar Microsoft Word, uzzīmē pārskata formu, izmantojot metadatu bāzi, ievada statistiskos rādītājus vietās, kur tas ir nepieciešams, un tālāk visa nepieciešamā interneta aplikācija tiek ģenerēta automatizēti, process norisinās bez programmētāja.

Priekšrocības klientiem un CSP ir acīmredzamas:

–           nav jānodarbojas ar papīru dokumentāciju, turklāt IS ir iekļauti validācijas (verifikācijas) elementi, kas respondentam aizpildīšanas gaitā norāda uz pieļautajām elementārajām kļūdām. Tas, ka pārskats ar elementārām kļūdām nevar tikt nosūtīts, atvieglo dzīvi gan CSP, gan klientam;

–           respondentam svarīgi, ka internetā vienkop iespējams redzēt arī visus savus iepriekšējos pārskatus;

–           klienta ērtībām kalpo arī virkne dažādu citu atvieglojumu (automatizēta lauku aizpildīšana, automatizēta summēšana, ievades laikā iespējams lietot NACE, PRODCOM u. c. klasifikācijas);

–           vienkārša pieeja internetam, jo lietotājs var strādāt ar MS Internet Explorer un interneta pieejai izmantot iezvanpieeju.

 

Samazināts diskomforts

2000. gadā CSP tika piegādāta visa infrastruktūra – jaudīgi serveri datu apstrādei un izplatīšanai, standarta programmatūras licences, izveidots teritoriālais datoru tīkls (CSP rajonu nodaļu pieslēgums), iekļaujot interneta telefoniju. Modernizēts CSP lokālais datoru tīkls, nodrošinot pilnvērtīgu intraneta iespēju izmantošanu.

Tomēr, lai cik lieliskas nebūtu jaunās sistēmas, lietotājam vienmēr jāpārvar iekšēja pretestība, ko rada iepriekšējo darba iemaņu aizstāšana ar jaunām. Ņemot to vērā, kā arī CSP darbinieku ilgstošo pieredzi MS produktu izmantošanā, MicroLink jauno sistēmu centās realizēt, iespējami mazinot lietotāja diskomfortu. Tieši tāpēc sistēma realizēta ar MS tehnoloģijām. Programmas veidotas, izmantojot MS Acess un MS Visual Basic. Vadības sistēmai izmantots MS SQL Server2000. Izmantota klienta-servera tehnoloģija, kur datu apstrāde galvenokārt notiek uz servera. (Turklāt MS SQL datu bāzes cena ir demokrātiskāka par līdzīgu produktu licenču cenām.)

 

Ieviešana

Sākot ar 2002. gadu notiek DVS pakāpeniska ieviešana. Sākums bija grūts, jo jaunais risinājums šķita ambiciozs, tas saistījās ar lielām pārmaiņām. Sadarbība kopumā bijusi veiksmīga; pašlaik visa sistēma darbojas. Ieviešanas stadijā ir elektroniskā datu savākšana un pašlaik respondentiem internetā ir pieejama daļa no mēneša un ceturkšņa pārskatiem, kurus var aizpildīt un sūtīt elektroniski.

Gan ML, gan CSP speciālisti tomēr domā, ka ieviešana būs ilgstoša un nekad nebūs pilnīga - nevar cerēt, ka visi respondenti izmantos elektronisko sistēmu. CSP uzskata, ka atstās izvēles brīvību, jo galvenais nav tehnoloģija, bet savstarpējā sapratne. Zinot, cik cilvēkiem grūti mainīt pieradumu, CSP cer, ka respondentu skaits šajā sistēmā augs pakāpeniski. (Austrijā līdzīgas sistēmas izmantošana 20 procentu līmenī tika sasniegta pāris gados.)

 

Starptautiskās raudzības

Kompleksā sistēma un tās sastāvdaļas pirmoreiz ir prezentētas starptautiskos forumos 2002. gadā - ANO Statistikas komitejā Ženēvā, kur notiek regulāra valstu pieredzes apmaiņa. 2003. gada novembrī to prezentēja Romā, kur jau tika parādīts, kā sistēma darbojas. Pēc abām prezentācijām saņemts augsts novērtējums, kur akcentēts sistēmas kompleksums un modernais risinājums. CSP vadījusi arī semināru Bulgārijā, kur ar to iepazinās bulgāri un rumāņi. 

Tas liecina, ka Latvijai, kurai agrāk nebija iespēju sasniegt augsto tehnoloģiju virsotnes, tagad, kad ir ES programmu atbalsts, paveras iespējas realizēt pašus modernākos projektus. Tas ir lielisks gandarījums, kuru var gūt katrs sevi cienošs speciālists - paņemt labāko, jaunāko pieredzi un to realizēt, nereti aizsteidzoties priekšā pārējām valstīm, kas, ekonomējot līdzekļus, iztiek ar agrāk radītajām sistēmām ar daudz šaurāku funkcionalitāti.

Laura KALINKA