Pie Baltic Network horizonta - Skandināvija

 

Aizritējuši gandrīz divi gadi, kopš Lattelekom sāka sniegt pirmos integrētos datu pārraides risinājumus korporatīvajiem klientiem, kuriem nepieciešami droši, ātri, integrēti datu risinājumi visās Baltijas valstīs. Lai varētu piedāvāt šādu iespēju, Lattelekom 2002. gada rudenī izveidoja datu pārraides tīklu Baltic Network, kas pārklāj visas trīs Baltijas valstis. Tagad tīkls ir paplašināts, aptverot arī Somiju un Zviedriju. Kādas priekšrocības šis risinājums piedāvā? Par to SP stāsta Korporatīvo risinājumu daļas tirdzniecības un mārketinga nodaļas direktors Aigars CERUSS.

 

Nopietns sākums

Divos gados 35 Baltijas mēroga korporatīvie klienti - tas ir visai nopietns sākums. Īpaši, ja ņem vērā, ka lielo uzņēmumu ar tik plašu darbības spektru un filiāļu tīklu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nepavisam nav daudz. Arī šo pakalpojumu ieņēmumi ir gana iespaidīgi: prognozēts, ka līdz gada beigām apgrozījums varētu sasniegt pusotra miljona latu. Tā ir ievērojama summa pat Lattelekom. Viens no šāda veiksmīga sākuma iemesliem noteikti varētu būt tas, ka Lattelekom pietika drosmes un uzņēmības ko tādu sākt pašiem pirmajiem Baltijā. Tomēr par to, ka tas nebūt nav viegls bizness, liecina fakts, ka cita tik plaša pārklājuma optiskās šķiedras datu pārraides tīkla Baltijā joprojām nav.

Protams, tas nozīmē arī to, ka ir ļoti izdevīgi būt ne vien Lattelekom klientam, bet arī partnerim, jo tas var izmantot šo tīklu arī saviem klientiem. Lattelekom partneri jau no paša sākuma bija un joprojām ir Lietuvos Telekomas un Elion. Lattelekom, ļaujot partneriem izmantot savu transporta tīklu, pats savukārt izmanto viņu piekļuves tīklus, lai ierīkotu pakalpojumus tieši klientu birojos. Lietuvā Lattelekom sācis sadarbību ar jaunu partneri - mobilo operatoru Omnitel.

 - Lietuvas mobilie operatori atšķirībā no mūsējiem ir ļoti spēcīgi orientēti arī uz datu komunikāciju pakalpojumiem, - skaidro Aigars Ceruss. - Līdz ar to viņi ir diezgan nopietni konkurenti Lietuvas fiksēto tīklu operatoram. Omnitel izmanto mūsu infrastruktūru, bet mēs - viņu piekļuves tīklu. Sadarbība ir loģiska, jo  viens no galvenajiem Lattelekom starptautiskā biznesa priekšnosacījumiem ir lokālā partnerība valstīs, kur nesniedzas uzņēmuma tīkla infrastruktūra, te ir jāizmanto partneri.

 

Somus un zviedrus interesē Baltija 

Šogad Baltic Network tīkla infrastruktūra krietni paplašināta, un tagad tā pārklāj jau piecas Baltijas jūras reģiona valstis. Tādi paši piekļuves punkti (PoP) kā Lietuvā un Igaunijā ierīkoti arī Somijā (Helsinkos) un Zviedrijā (Stokholmā).

Nevilšus prātā iešaujas doma - vai tiešām Somijai vai Zviedrijai, vadošajām IT tehnoloģiju valstīm, varētu būt izdevīgi kādas citas valsts operatora pakalpojumi?! Iespējams, Skandināvijas klientus iedvesmo TeliaSonera ciešās saites ar Lattelekom? Bet Aigara Cerusa atbilde ir pārliecinoša: - Baltic Network pakalpojumus izvēlas klienti, un viņus iedvesmo nevis mūsu uzņēmuma vēsturiskās saites, bet gan mūsu izdevīgais piedāvājums. Tieši klientu intereses dēļ mēs arī paplašinājām šo tīklu, un četri Skandināvijas korporatīvie klienti jau pieslēgti kopējai Baltijas platformai. Izmantojot Baltic Network pakalpojumus, uzlabojas servisa kvalitāte un paplašinās iespējamo pakalpojumu spektrs. Tas klientiem ir arī finansiāli izdevīgi, jo šie pakalpojumi ir kļuvuši lētāki, nekā pirms platformas izvēršanas.

Pats svarīgākais, ka visas piecas valstis ieslēgtas vienā pakalpojuma platformā. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kurā no šīm valstīm klients atrodas, viņš var izmantot viena operatora pakalpojumu platformu. Šāda līmeņa pakalpojumu tehniskā platforma (ar šo piecu valstu pārklājumu) nav arī nevienam Skandināvijas telekomunikāciju operatoram. Tātad Lattelekom piedāvājums nācis īstajā laikā un īstajā vietā.

 

Kāpēc klienti izvēlas Baltic Network?

Kā varētu īsi raksturot Baltic Network pašreizējos un potenciālos klientus? Kāpēc viņi interesējas par šādu piedāvājumu? Aigars Ceruss skaidro, ka klientus varētu sagrupēt trīs kopās. Pirmā (diemžēl pati mazākā) ir Latvijas klienti, kuriem ir eksporta bizness vai pārstāvniecības šajās valstīs. Tās ir kompānijas, kuras ir arī Lietuvā un Igaunijā un kuras strādā Baltijas valstīs. Otru klientu grupu veido starptautiskas kompānijas, kuras interesē Baltijas tirgus. Līdz šim to Baltijas reģiona galvenās pārstāvniecības atradās Skandināvijas valstīs, bet tagad arvien biežāk Baltijas valstu pārstāvniecībām pašiem tiek piešķirta iespēja pieņemt lēmumus, to skaitā par datu komunikācijām un IT atbalstu. Tie ir jauno tehnoloģiju uzņēmumi, datortehnikas ražotāji, pārtikas lielveikalu tīkla īpašnieki (Skandināvijas uzņēmumi), arī bankas. Šie klienti arī devuši lielāko stimulu izveidot un paplašināt šo Baltijas reģiona platformu.

Trešā grupa ir sadarbības partneri, citu valstu operatori un pakalpojumu sniedzēji. Ja, piemēram, kādam no Skandināvijas telekomunikāciju operatoriem ir interese pievienot savu klientu uzņēmumus Baltic Network tīklam, Lattelekom labprāt piedāvā attiecīgus risinājumus uz šīs platformas bāzes. Šādi piemēri jau ir. Lattelekom Korporatīvo klientu daļa arī turpmāk būs atvērta visu veidu sadarbībai.

 

Baltic Network tīkla struktūra

Baltic Network ATM platforma ir veidota uz optiskās šķiedras kabeļu pamattīkla. Latvijas teritorijā ērti izmantojams Lattelekom optiskais tīkls, kurš dienvidos savienots ar Lietuvu pa diviem maršrutiem - Jelgava-Meitene un caur Daugavpili. No Igaunijas piekļuves mezgla ir savienojumi gan uz Helsinkiem, gan uz Stokholmu. Uz ATM platformas bāzes klientiem tiek piedāvāti t. s. tradicionālie datu pakalpojumi - ciparu nomātās līnijas, Frame Relay, ir iespēja nodrošināt arī ATM transporta tīkla pakalpojumus.

ATM infrastruktūra ļauj nodrošināt pamattīklā datu pārraides ātrumu 155 Mbit/s, precīzāk tās ir divas 155 Mbit/s plūsmas uz katru no Baltijas valstīm. No Igaunijas uz Somiju arī ir izveidots savienojums ar ātrumu 155 Mbit/s, no Igaunijas uz Zviedriju - tāds pats. Starp Stokholmu un Helsinkiem nodrošināta tīkla rezervēšana - arī ar 155 Mbit/s. Tātad varam runāt par ATM platformu, kas ir redundanta ar 155 Mbit tilpumu visu valstu virzienos. Tāds ātrums ir pamattīklā, bet klienti var izvēlēties katram pakalpojumam vajadzīgo ātrumu, sākot no 64 kbit/s līdz robežai, kāda ir nepieciešama. Vidējais ātrums, kādu klienti parasti izvēlas, ir 2 Mbit/s. Ir arī klienti, kas lieto savienojumus 4 Mbit/s.

Šobrīd Lattelekom Baltijas valstīs ir izvērsis arī IP/MPLS (Multiprotocol Label Switching) tehnoloģisko platformu. Tā ir moderna tehnoloģija, kura nodrošina Baltic Network klientiem virtuālā privātā tīkla (VPN) pakalpojumus uz IP bāzes. Tīklā tiek uzturēta korporatīvajiem klientiem nepieciešamā servisa kvalitāte (QoS), - tas nozīmē, ka noteikta tipa datu plūsmai tiek garantēta noteikta pārraides josla un pieprasītā  kvalitāte.

Aigars Ceruss stāsta, ka šo IP MPLS platformu plānots attīstīt un izvērst arī Somijā un Zviedrijā, jo klienti to jau pieprasa. Ja telekomunikāciju operators vēlas saviem klientiem sniegt tīkla ārpakalpojumus, tad MPLS ir veiksmīgākā tehnoloģija šādam mērķim, jo spēj klientiem piedāvāt vilinājumu baudīt zemu pakalpojumu izmaksu kopā ar augstu pakalpojumu kvalitāti,  uzticot rūpes par tīkla uzturēšanu operatoram.

Tradicionālā jeb ATM bāzes platforma vairāk paredzēta lielajiem Eiropas uzņēmumiem, kuriem jau ir pašiem savas korporatīvās tradīcijas. Parasti viņi IP tīklus ir uzdevuši uzturēt citiem pakalpojumu sniedzējiem. Šādos gadījumos Lattelekom nodrošina tikai transportu, bet ar maršrutizatoru vadību nodarbojas pats klients. Turpretī, izmantojot IP MPLS, Lattelekom ir iespēja sākt pašiem savu ārpakalpojumu piedāvājumu vēl plašākā reģionā.

Lattelekom sadarbības partneris IPVPN pakalpojumu uzturēšanā Igaunijā un Lietuvā ir Santa Monica Networks (viņi uzstāda maršrutizatorus un tos apkalpo), Latvijā ar to nodarbojas Lattelekom Sakaru sistēmas. Helsinkos un Stokholmā uzsākta sadarbība  ar Hewlett Packard. Visa Baltic Network tīkla attālinātā vadība un konfigurācija notiek no Rīgas.

 

Perspektīvā - Baltijas datu centrs?

Lattelekom Korporatīvo klientu daļā briest citas biznesa koncepcijas. Viens no tiem, - kā optimizēt un izmantot pašreizējās tīkla infrastruktūras un resursus. Lieliska iespēja apvienot IT infrastruktūru un lietojumprogrammas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem būtu vienota Baltijas IT infrastruktūras platforma. Skaidrs, ka izdevīgāk un lētāk ir uzturēt vienu IT infrastruktūru centralizēti, nevis katrai Baltijas valstij savu. Lattelekom Korporatīvo klientu daļā dzimusi spoža ideja - izveidot kopīgu Baltijas datu centru, kurš, protams, varētu atrasties ģeogrāfiski visizdevīgākajā vietā - Latvijā. Lattelekom pašam ir četri datu centri, ir arī klienti, kuri interesējas par kopējo Baltijas datu centru. Varbūt drīz varēs teikt, ka Rīga ir Baltijas datu centru metropole.

- Tātad mums ir divi svarīgi komponenti nākotnes piedāvājumam, - rezumē Aigars Ceruss. - Datu centri un Baltijas tīkls, kuru nodrošina uzticama kompānija un profesionāli darbinieki. Mēs profesionāli nekādā ziņā neatpaliekam no skandināviem, bet izmaksu ziņā klientiem noteikti esam pat interesantāki. Tuvākajā laikā centīsimies šīs idejas realizēt arī dzīvē, bet nākotnē, protams, iecerēta arī paša Baltic Network tīkla paplašināšanās. Kurā virzienā - to acīmredzot noteiks potenciālie klienti.

 

Gunta KĻAVIŅA